Helvijs
Mans vārds ir Helvijs.Esmu uzaudzis Rīgā, Ķengaragā. Ģimenē biju vienīgais bērns. No malas varēja šķist, ka viss ir, bet jau no bērnības manī bija nemiers — es meklēju piedzīvojumus, klaiņoju, bastoju stundas.
11 gadu vecumā es pirmo reizi pamēģināju narkotikas.
14 gados — pirmais cietums.
Pēc tam viss tikai turpinājās — heroīns, zādzības, laupīšanas, atkal un atkal cietums.
No 15 gadu vecuma man bija sajūta, ka ar mani viss jau ir beidzies. Es vienkārši meklēju veidu, kā to sajūtu noslāpēt.
Kopā — ap 25 gadiem narkotikās un ap 14 gadiem aiz restēm.
Līdz 7. reizei ieslodzījumā.
Tur es beidzot kapitulēju.
Sapratu, ka es nevaru kontrolēt savu atkarību un nemāku dzīvot skaidrā.
2023. gada 23. martā, iznākot brīvībā, es atnācu uz Ratniekiem.
Mani tur pieņēma bez jautājumiem. Man nevajadzēja paskaidrojumus — mani saprata.
Tur es iemācījos dzīvot no jauna.
Iet cauri grūtībām, nevis no tām bēgt.
Pavadīt laiku jēgpilni.
Svinēt svētkus skaidrā — pat tad, kad veikals ir blakus.
Psihologi, radošās nodarbības, garīgais darbs — tas viss mani mainīja.
Divu gadu laikā es kļuvu par citu cilvēku.
Šodien es atkal dzīvoju Ķengaragā — bet es vairs neesmu tas pats cilvēks.
Es strādāju, maksāju nodokļus, sportoju, īrēju dzīvokli un dzīvoju godīgi.
Esmu pateicīgs Ratniekiem par uzticību un iespēju mainīt savu dzīvi.
Paldies Jurijam, Jeļenai, Saivai, Ērikam, Sandrai un visiem pārējiem, kas ieguldīja savu laiku un enerģiju.
Paldies lielajai Ratnieku ģimenei — par to, ka man vienmēr ir vieta, kur jūtos piederīgs.
Un paldies Dievam par visu.
Orests
Es uzaugu pārtikušā ģimenē, 17 gadu vecumā jau sāku lietot alkoholu un narkotikas, 20 gados nokļuvu cietumā. Apburtais loks noslēdzās. Tā es dzīvoju, ja to var nosaukt par dzīvi, līdz 45 g.v. Es mēģināju kaut ko mainīt pats ar saviem spēkiem un apsvērumiem, taču tas nestrādāja. Es nezināju, kā dzīvot citādi, un nesapratu, kāpēc man neizdodas. Es nokļuvu Ratniekos, kur ar psihologu un atkarību speciālistu palīdzību spēju saskatīt, kas ar mani notiek, grupu terapijās ieraudzīt no malas savus rakstura defektus un varēju saprast, ar ko sākt, un man sāka izdoties. Šodien man ir cita dzīve,- jēgpilna un piepildīta. Ar savu pieredzi un zināšanām cenšos nest vēsti par to, ka izeju var atrast un to var sākt darīt centrā "Ratnieki". Paldies Ratnieku vadībai un darbiniekiem un brīvprātīgajiem par beznosacījuma atbalstu.
Lai Dievs Jūs svētī!